Tā kā notikumi saistībā ar „Latvijas Krājbanku” vēl ir pavisam neseni, pagaidām sadaļā publicējam īsu retrospekciju par notikumu attīstību, laika gaitā tiks sagatavots analītisks pārskats.
- „Snoras” un „Latvijas Krājbanka” saistība
- 16.11.2011. Lietuvas Banka aptur Lietuvas bankas „Snoras” darbību, Lietuvas valdība pārņem bankas akcijas.
- 16.11.2011. „Latvijas Krājbankas” valdes priekšsēdētājs I.Priedītis, eksperts, finanšu ministrs mierina, ka tam nebūs tieša iespaida uz „Latvijas Krājbanku”
- 17.11.2011. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) uz mēnesi nosaka ierobežojumus „Latvijas Krājbankai”
- 21.11.2011. FKTK aptur „Latvijas Krājbanka” darbību
- FKTK konstatētās problēmas „Latvijas Krājbankā”
- 22.11.2011. Aiztur vairākas „Latvijas Krājbankas” amatpersonas
- Krājbanku izlemj likvidēt
- Valsts iegādājas „airBaltic” mazākuma akcionāram piederošās kapitāldaļas
- Šaubas par FKTK uzraudzības pietiekamību
- FKTK pamet divas augstas amatpersonas
- Latvijas Krājbanka : Parex banka
- Lielākie noguldītāji
- Maksātnespējas procesa administrators
- Parlamentārās izmeklēšanas komisija Saeimā
„Snoras” un „Latvijas Krājbanka” saistība
Lietuvas „Bankas Snoras” ir lielākā „Latvijas Krājbanka” akcionāre, kurai pieder 67,9% akciju. Atlikušie 32,1% akciju pieder citiem investoriem- mazajiem akcionāriem, kuriem bankā nav būtiskas līdzdalības, proti, šiem akcionāriem pieder mazāk par 10% bankas akciju. Likums šādiem akcionāriem neprasa atklāt informāciju par savām akcijām, tādēļ viņu vārdi nav zināmi.
Lietuvas „Snoras” lielākie akcionāri ir Krievijas uzņēmējs Vladimirs Antonovs un Lietuvas uzņēmējs Raimonds Baranausks.
Saskaņā ar Lursoft publicētajiem Uzņēmuma reģistra datiem, “Latvijas Krājbankas” valdes priekšsēdētājs pirms bankas darbības apturēšanas bija Ivars Priedītis, valdē darbojās Edgars Zalāns, Svetlana Ovčiņņikova un Dzintars Pelcbergs. Savukārt bankas padomē darbojās: Raimonds Baranausks (padomes priekšsēdētājs), Aleksandrs Antonovs (padomes priekšsēdētāja vietnieks), kā arī padomes locekļi: Vladimirs Antonovs, Naglis Stancikas, Oļegs Suhorukovs.
16.11.2011. Lietuvas Banka aptur Lietuvas bankas „Snoras” darbību, Lietuvas valdība pārņem bankas akcijas.
Lietuvas valdība nolemj pārņemt bankas akcijas sabiedrības vajadzībām, lai maksimāli aizsargātu noguldītāju intereses un samazinātu iespējamos valsts izdevumus. Bankai tiek iecelts pagaidu administrators un noteikti īpašuma aizsardzības līdzekļi. Šādi soļi sperti, jo atklājies, ka „Snoras” īpašumu kvalitāte ir slikta, kredītrisks vērtēts bezatbildīgi. Lietuvas Bankas norādījumi samazināt darbības risku ignorēti vai pildīti formāli, būtiski nemainot darbības veidu. „Snoras” arī vairījies sniegt bankas darbības uzraudzībā būtisku informāciju un, iespējams, uzrādījis patiesībai neatbilstošus datus.
Lietuvas Banka atzinusi, ka pazudusi daļa šīs bankas īpašuma. Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks: „Trūkst vērtspapīru prāvā vērtībā, kas tika aizturēti ārzemēs. Šīs ārvalstis mums atbildējušas, ka to nav. Tādēļ bankas īpašuma vērtība būtiski samazinājusies.” Kā paziņojis Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks, bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.
16.11.2011. „Latvijas Krājbankas” valdes priekšsēdētājs I.Priedītis, eksperts, finanšu ministrs mierina, ka tam nebūs tieša iespaida uz „Latvijas Krājbanku”
Intervijā LTV raidījumā Panorāma „Latvijas Krājbankas” prezidents Ivars Priedītis paziņo, ka tas nespēs atstāt tiešu iespaidu vai finanšu problēmas. "Būsim sarūgtināti, ja izskanējušās informācijas par "Snoras" banku dēļ cietīs AS "Latvijas Krājbanka” prestižs. LTV Panorāma intervija ar I.Priedīti (16.11.2011.): http://ltvzinas.lv/?n=zinas&id=4096
Finanšu konsultāciju firmas „IBS Prudentia” partneris Ģirts Rungainis portālam nozare.lv 17.novembrī komentē: „Latvijas Krājbanka” nav "Snoras" filiāle, tā ir meitasuzņēmums, kurš neatbild par savu akcionāru saistībām un situācijām. "Latvijas Krājbanku” Latvijā atsevišķi uzrauga FKTK, kas ir pieredzējusi organizācija, kas izgājusi cauri trīs banku krīzēm. Ja uzraudzība bijusi laba, tad "Latvijas Krājbankai” problēmu nebūs".
Arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) medijiem komentēja, ka Lietuvas bankas "Snoras" problēmas Latviju finanšu sistēmu neskar, un nepieciešamības gadījumā Latvija būtu arī gatava sniegt kaimiņiem savu pieredzi līdzīgu problēmsituāciju risināšanā.
17.11.2011. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) uz mēnesi nosaka ierobežojumus „Latvijas Krājbankai”
Lēmums paredz, ka „Latvijas Krājbankai: ir noteikts aizliegums veikt debeta operācijas jebkurā valūtā, tostarp ar internetbanku, bankomātiem un skaidrā naudā, klientiem – gan fiziskām, gan juridiskām personām par summu, kas pārsniedz 100 000 eiro (70 000 latu) viena kalendārā mēneša laikā. FKTK noteiktais ierobežojumu apmērs vienam klientam ir samērots ar Noguldījumu garantiju likumā noteikto summu, tas ir, FKTK ir saglabājusi "Latvijas Krājbankas" klientu tiesības uz noguldījumu valsts garantētās atlīdzības apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad iestājies noguldījumu nepieejamības gadījums. Tādējādi, veicot izmaksas klientiem līdz 100 000 eiroapmērā, “Latvijas Krājbanka” turpmākā darbība un finansiālā stabilitāte ir prognozējama un rada mērenas noguldījumu izmaiņas "Latvijas Krājbankā”, nodrošinot darbības stabilitāti un maksātspēju.
21.11.2011. FKTK aptur „Latvijas Krājbanka” darbību
Konstatējot līdzekļu trūkumu, FKTK pieņem lēmumu par darbības apturēšanu, līdz ar to iepriekšējais lēmums par ierobežojumu noteikšanu darījumiem virs 100 000 eiro tiek atcelts, bankas klientiem norēķini netiek veikti. Par konstatēto līdzekļu trūkumu komisija vēršas Ģenerālprokuratūrā. Tiek apturēta „Latvijas Krājbankas” valdes un padomes darbība, tiek iecelta FKTK pilnvarnieku grupa, kas veic bankas pārvaldīšanu un pārņem valdes un padomes tiesības. Par pilnvarnieku grupas vadītāju iecelts FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.
FKTK konstatētās problēmas „Latvijas Krājbankā”
FKTK konstatē problēmas – līdzekļu trūkumu 109 miljonu latu apmērā. FKTK priekšsēdētājas vietnieks J.Brazovskis medijiem atklāj, ka no bankas pazudusī nauda izmantota diviem mērķiem – „Latvijas Krājbankas” pamatkapitāla palielināšanai, kā arī bankas līdzīpašnieka, Krievijas uzņēmēja Vladimira Antonova privātajiem projektiem, piemēram, iecerētajai autokoncerna „SAAB” pārņemšanai. Minētā nauda joprojām uzskatāma par „Latvijas Krājbankai” piederošu, taču tā ir apgrūtināta ar ķīlas līgumiem. Kā noprotams, ķīlas līgumi atrodas vairākās ārzemju bankās. Vienam no ķīlas līgumiem decembra vidū iestājies termiņš, bet paši darījuma dokumenti tikuši parakstīti jau šā gada 11.augustā. Pilna dokumentu pakete neatrodas bankā, FKTK pilnvarnieku grupas uzdevums ir gūt pieeju šiem dokumentiem, kas ir vienā eksemplārā un atrodas ārzemēs.
J.Brazovskis medijiem atstāstīja telefonsarunu ar V.Antonovu, kas bija notikusi 18.novembrī. Tajā V.Antonovs atklājis, ka ķīlas nodrošinājuma līgumus esot parakstījis viņš pats un I.Priedītis. V.Antonovs arī esot norādījis, ka pārējie bankas valdes locekļi neesot informēti par to, ka bankas korespondējošajos kontos naudas līdzekļi ir apgrūtināti, un valdes lēmums par minēto darbību veikšanu neesot pieņemts.
22.11.2011. Aiztur vairākas „Latvijas Krājbankas” amatpersonas
Valsts policijas sāktajā kriminālprocesā tiek aizturētas virkne bankas augstāko amatpersonu, tostarp arī "Krājbankas" prezidents Ivars Priedītis. Drīz pēc aizturēšanas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa I.Priedītim piemēro drošības līdzekli – apcietinājumu.
Aizturēti arī pārējie bankas valdes locekļi - Mārtiņš Zalāns, Svetlana Ovčiņņikova un Dzintars Pelcbergs, kuru līdzdalība iztrūkuma izveidē tiek noskaidrota, viņiem apcietinājums netiek piemērots. Nākamajā dienā gan Valsts policija lūdz piemērot apcietinājumu arī Dz.Pelcbergam un M.Zalānam, taču Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādu drošības līdzekli atsaka, piemērojot trīs citus drošības līdzekļus - uzturēšanos noteiktā dzīvesvietā, aizliegumu izbraukt no valsts, kā arī aizliegumu tikties ar konkrētām personām, kas šajā gadījumā ir pārējie "Krājbankas" valdes locekļi.
I.Priedīša advokāts Saulvedis Vārpiņš medijiem skaidro, ka I.Priedītis pats pieteicies policijā, atzinis savu vainu, paudis gatavību sadarboties ar izmeklētājiem un nepārkāpis viņam sākotnēji piemēroto drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts, taču, neraugoties uz to, VP vērsās tiesā ar lūgumu viņu apcietināt. Tas I.Priedītim esot bijis liels psiholoģisks trieciens, tāpēc arī viņš nonācis ārstniecības iestādē, kur atrodas joprojām. I.Priedītis policistiem stāstījis, ka, iespējams, viņa nepārdomātas rīcības rezultātā bankai ir radušies zaudējumi. Kredītiestādes prezidents atzinis, ka ir parakstījis dokumentus attiecībā uz bankas finanšu līdzekļiem, neievērojot kārtību, kādā šie dokumenti ir jāparaksta. Lai arī advokāts norāda, ka I.Priedītis pats pieteicies policijā un atzinis savu vainu, FKTK pilnvarnieks J.Brazovskis medijos izteicies, ka I.Priedīša gadījumā nenotika „labprātīga atzīšanās”, liekot noprast, ka naudas iztrūkumu atklājusi FKTK.
Par aizdomās turamo lietā atzīts arī bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs. Lietuva jau izsludinājusi V.Antonovu un R.Baranauski starptautiskajā meklēšanā, arī Latvijas puse gatavojas rīkoties līdzīgi.
Valsts policijas uzsāktais kriminālprocess ir pēc Krimināllikuma 196.panta 2.daļas. Tajā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir uzņēmuma vai organizācijas atbildīga darbinieka vai pilnvarotas personas mantkārīgā nolūkā izdarītas tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras vai tās pārsniedzot, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums uzņēmuma, organizācijas vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai mantas konfiskāciju, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 120 minimālajām mēnešalgām (24 000 latu).
30.novembrī kļūst zināms, ka tiesībsargi lēmuši par AS "Latvijas Krājbanka” prezidenta Ivara Priedīša atzīšanu par aizdomās turēto un kriminālprocess ir papildināts ar jaunu noziedzīgu nodarījumu - piesavināšanās lielā apmērā atbalstīšanu. Par šādu noziegumu tiek turēts aizdomās arī "Krājbankas" valdes loceklis Mārtiņš Zalāns.
Krājbanku izlemj likvidēt
22.novembrī valdības vadītājs V.Dombrovskis paziņo, ka Latvijas valdība gaidīs Lietuvas lēmumus par "Snoras" bankas nākotni un tikai tad lems par tālāku rīcību ar AS "Latvijas Krājbanka". 25.novembrī Lietuvas valdība lemj par „Snoras” bankas likvidāciju, pamatojoties uz to, tika nolemts, ka par maksātnespējīgu tiks atzīts arī "Snoras" meitasuzņēmums - AS "Latvijas Krājbanka”.
Pēc šāda Lietuvas valdības lēmuma FKTK skaidroja, ka ir izskatītas visas iespējas labākajam risinājumam, par tādu atzīta bankas likvidēšana, jo bankai jāatbilst vairākiem kritērijiem, lai to atzīstu par sistēmiski nozīmīgu banku un valsts tai sniegtu savu atbalstu, taču “Latvijas Krājbanka” šiem kritērijiem neatbilst. Līdz ar to, 25.novembrī FKTK pieņem lēmumu iesniegt „Latvijas Krājbankas” maksātnespējas pieteikumu.
Līdz ar šādu lēmumu Latvijā pirmo reizi tiek iedarbināts Noguldījumu garantiju fonds, ko paredz likums. Šis fonds nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 000 eiro apmērā (ap 70 000 latu). Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem.
Iecerētā noguldījumu garantijas shēma šajā gadījumā paredz, ka "Latvijas Krājbankas" noguldītājiem tiks izmaksāti 149 miljoni latu, kas ir Noguldījumu garantiju fondā, bet no Valsts kases tiks ņemts 200 miljonu latu aizņēmums pārējo saistību izpildei. Pēc tam valsts kā pirmās kārtas kreditors varēs atgūt līdzekļus, kas tiks iegūti "Latvijas Krājbankas" likvidācijas gaitā. J.Brazovskis medijiem komentējis, ka valsts garantētos noguldījumus līdz 100 000 eiro noteikti uzsāks izmaksāt līdz Ziemassvētkiem.
FKTK par noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības izmaksu nodrošinātāju izraugās banku „Citadele”.
Maksātnespējas pieteikums tiesā Rīgas apgabaltiesā tiek iesniegts 1.decembrī
Valsts iegādājas „airBaltic” mazākuma akcionāram piederošās kapitāldaļas
„Latvijas Krājbanka” un „Bankas Snoras” ir Latvijas nacionālās lidsabiedrības „airBaltic” kreditori. 2011.gada 3.oktobrī tika parakstīta vienošanās par „airBaltic” glābšanu. Vienošanās tika parakstīta starp Satiksmes ministru, mazākuma akcionāru „Baltijas aviācijas sistēmas” (BAS), kā arī kreditoriem „Bankas Snoras”, "Latvijas Krājbanka", "Investbank", kā arī vairākiem ofšoriem - "Taurus Asset Management Fund Limited", "Transatlantic Holdings Company S.A." un SIA "KD Jet".
Pēc “Snoras” un “Latvijas Krājbankas” darbības apturēšanas aktuāls kļuva jautājums, kā tas skars lidsabiedrību “airBaltic”. 30.novembrī Satiksmes ministrija uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās „Latvijas Krājbankā” ieķīlātās Latvijas nacionālās lidsabiedrības „airBaltic” mazākuma akcionāram BAS piederošās kapitāldaļas. „Krājbanka” izteikusi piedāvājumu ieķīlāto akciju atpirkšanai pēc vairāku pielīgto aizdevuma noteikumu neizpildes konstatēšanas un pamatojot nepieciešamību nekavējoties sākt „Krājbankas” kreditoru (noguldītāju) mantisko interešu efektīvu aizstāvību, nepieļaujot bankas mantas aizdevuma un tā atmaksas nodrošinājuma – ķīlu – vērtības samazinājumu.
Satiksmes ministrija iegādājās „Latvijas Krājbankai” piederošo ķīlu – 47,2% „airBaltic” akciju par nominālvērtību 224 453 lati, tādējādi kļūstot par 99,8% „ariBaltic” akciju īpašnieku.
Šaubas par FKTK uzraudzības pietiekamību
Pēc tam, kad FKTK pieņēma lēmumu par „Latvijas Krājbankas” darbības apturēšanu, sabiedrībā un medijos izraisījās plašas diskusijas par to, vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzība pār bankas darbību ir bijusi pietiekama un vai šādu krāpniecību komisija varēja novērst.
Ģenerālprokurors Ē.Kalnmeiers medijiem norādīja, ka nesaskata pamatu izteikt pārmetumus FKTK darbiniekiem par rīcību Krājbankas lietā. Viņš norādīja, ka šajā gadījumā runa ir par finanšu dokumentos neatspoguļotiem datiem. FKTK nevarēja reāli konstatēt, ka dokumentos netiek fiksētas visas bankas izsniegtās garantijas. Tiklīdz komisijas rīcībā šāda informācija bija, tika veiktas pārbaudes un sekoja momentāna rīcība, uzsvēra ģenerālprokurors. Prokuratūras rīcībā neesot nekādu ziņu vai informācijas, kas liktu apšaubīt FKTK darbības likumību. Ē.Kalnmeiers arī teica, ka neredz pamatu sākt kriminālprocesu par nolaidību vai ko līdzīgu. Arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) pauda viedokli, ka no FKTK puses „Latvijas Krājbankas” jautājumā sekojusi "pietiekami operatīva un adekvāta rīcība".
Uz mediju nepatīkamajiem jautājumiem par FKTK uzraudzības kvalitāti, FKTK vadītāja noraidīja jebkādus pārmetumus, taču ar atbildēšanas augstprātīgais tonis pastiprināja sabiedrības negatīvo reakciju pret FKTK šajā lietā.
FKTK pamet divas augstas amatpersonas
Pēc notikušā un sabiedrības pastiprinātā spiediena rezultātā FKTK pameta divas amatpersonas. 25.novembrī atlūgumu iesniedza Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis Jānis Placis. Plača vadītais departaments formāli ir galvenais atbildīgais par komercbanku uzraudzību. Savukārt 28.novembrī pēc plaša sabiedrības un dažu politiķu (nacionālā apvienība mudināja atkāpties), FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane paziņoja par amata atstāšanu. Formāli par to jālemj Saeimai, kas viņu no amata atbrīvoja ar balsojumu 2011.gada 8.decembrī.
2012.gada 12.janvārī par jauno FKTK vadītāju Saeima apstiprināja Kristapu Zakuli.
Latvijas Krājbanka : Parex banka
Daudzi eksperti, FKTK un valdības pārstāvji norāda, ka starp “Parex banku”, kuru valsts nolēma glābt, un „Latvijas Krājbanku”, kuru nolēma likvidēt, pastāv daudzas atšķirības. Pirmkārt, „Latvijas Krājbankai” Latvijas finanšu sistēmā nav tik sistēmiska loma, kāda savulaik kraha laikā bija „Parex bankai”. Tāpat, atšķirībā no „Latvijas Krājbankas” gadījuma, „Parex banka” darbība netika apturēta. Bankas darbības apturēšana dod FKTK lielākas manevra iespējas lemt par tās tālāko darbību.
Pēc FKTK datiem, pēc aktīvu apjoma „Latvijas Krājbanka” ar 664,57 miljonu latu aktīviem ieņem 10.vietu Latvijā un aizņem 3,2% tirgus, pēc noguldījuma apjoma - 6.vietu ar 576 miljonu latu noguldījumiem jeb 5,3% tirgus, bet pēc kredītu apjoma - 10.vietu ar kredītos izsniegtiem 345 miljoniem latu jeb 2,5% tirgus
2008.gada septembra beigās Parex pēc aktīvu apjoma bija otrā lielākā banka Latvijā un tās aktīvi veidoja 13,8% no kopējiem Latvijas banku sektora aktīviem.
Lielākie noguldītāji
Zināms, ka daudzām valsts un pašvaldību un to padotības iestādēm bija konti „Latvijas Krājbankā”. Starp lielākajiem ir VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) kuram bankā noguldīti 25,4 miljoni latu.
Tāpat aptuveni 10 miljoni latu bankā īstermiņa depozītā bija noguldīti Rīgas domei. Ņemot vērā to, ka depozītnoguldījumam procentu likme bija tikai 1% gadā, taču citām pašvaldībām ievērojami mazākas summas esot noguldītas par augstāku likmi, līdz pat 3.5%, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs A.Latkovskis (V) vērsies Ģenerālprokuratūrā ar aizdomām, ka šāds noguldījums varētu būt saistīts ar iespējamiem koruptīviem nodarījumiem. Šo iesniegumu Ģenerālprokuratūra nodevusi KNAB.
„Latvijas Krājbankā” glabājās aptuveni 90% Dagdas pašvaldības līdzekļu, visi Jaunpiebalgas novada domes līdzekļi (200 000 latu). Tāpat "Latvijas Krājbankā" glabājās visi Dundagas novada pašvaldības pamatbudžeta un divu pašvaldības iestāžu - vidusskolas un veselības centra - līdzekļi, kopumā aptuveni 92 000 latu. Ievērojamas summas bankā glabājās arī vairākām slimnīcām un augstskolām.
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem ar „Latvijas Krājbankas” starpniecību pabalstus un pensijas saņem aptuveni 80 000 VSAA klientu.
Savukārt LTV Panorāma ziņoja, ka vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, to skaitā komponists Raimonds Pauls un izdevniecības Žurnāls Santa līdzīpašniece Santa Anča, nolēmuši apvienot spēkus, lai kopīgi cīnītos par noguldījumu atgūšanu no bankrotējušās ”Latvijas Krājbankas”. R.Paulam Latvijas Krājbankā dažādās valūtās glabājās ap 700 000 latu, S.Ančai bankā glabājās privātie un uzņēmuma līdzekļi (380 000 latu).
Maksātnespējas procesa administrators
Iesniedzot tiesā „Latvijas Krājbankas” maksātnespējas pieprasījumu, tika lūgts arī apstiprināt Aigaru Lūsi par maksātnespējas procesa administratoru.
Administratoru kandidātu sākotnējo profesionālo atlasi veica biedrības ''Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija'' valde, kura kā visatbilstošāko bija norādījusi A.Lūša kandidatūru. Arī VA "Maksātnespējas administrācija" no ieteiktajiem kandidātiem par visatbilstošāko kandidātu AS „Latvijas Krājbanka” maksātnespējas procesa vadībai atzina A.Lūsi.
FKTK izvērtēja visu administratoru kandidātu atbilstību Kredītiestāžu likuma prasībām, to reputāciju un pieredzi līdzvērtīgu komercsabiedrību maksātnespējas procesu vadībā.
Tāpat tika izvērtēti administratoru kandidātu iesniegtie rīcības plāni par AS „Latvijas Krājbanka” maksātnespējas procesa vadību. Izvērtējot iepriekš minēto, FKTK nolēma lūgt Rīgas apgabaltiesu lemt par A.Lūša apstiprināšanu par maksātnespējas procesa administratoru.
Taču A.Lūša kandidatūra tika vērtēta pretrunīgi viņa reputācijas dēļ. Arī premjers Valdis Dombrovskis (V) iebildis pret A.Lūša kandidatūru saistībā ar aizdomām par pārkāpumiem, kādus savulaik maksātnespējas procesā esot pieļāvis A.Lūsis. Aģentūras Leta arhīvs liecina, ka A.Lūsis pirms dažiem gadiem ar citu maksātnespējas lietu saistītā kriminālprocesā desmit dienas pavadījis apcietinājumā. A.Lūsis 2005.gadā bija aizturēts desmit dienas, kad viņš kopā ar toreizējo Jelgavas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu (ZZS) devās uz Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policiju sniegt liecības tā paša gada janvārī sāktajā krimināllietā par maksātnespējīgās AS "Jelgavas siltumtīklu uzņēmums" bilances aktīvu iznomāšanu. Viņš apcietinājumā bija no 2005.gada 7.marta līdz 2005.gada 18.martam, kad Rīgas apgabaltiesa viņu atbrīvoja no apcietinājuma. A.Lūsis gan norādīja, ka aizturēšana esot notikusi pēc politiskā pasūtījuma un tā nedrīkstētu apšaubīt viņa profesionālo atbilstību, kandidējot uz “Latvijas Krājbankas” administratora amatu.
Premjerministrs medijiem arī atklāja, ka šaubas par A.Lūša neatbilstību apstiprina tiesībsargājošo iestāžu atzinums, kas ir klasificēts, taču nosūtīts izvērtēšanai tiesai.
Cita starpā, A.Lūsis 11.Saeimas vēlēšanās kandidēja no nacionālās apvienības Visu Latvijai- TB/LNNK saraksta Rīgas apgabalā, taču netika ievēlēts.
FKTK 6.decembrī lēma atsaukt A.Lūša kandidatūru maksātnespējas procesa administratora amatam. Paziņojumā teikts: „Komisija izvirzīja A. Lūša kandidatūru administratora amatam, jo uzskatīja šo kandidātu par profesionāli atbilstošu, taču pēc tam tika saņemta papildu informācija no tiesībsargājošajām institūcijām, un šī kandidatūra tika atsaukta. Saņemtā informācija ir saistīta ar izvirzītā kandidāta reputāciju, kā arī sabiedrības pastiprināta uzmanība šim aspektam apgrūtinātu maksātnespējas procesa veiksmīgu gaitu, kas ir būtiski, lai realizētu visas kreditoru intereses. Ņemot vērā, ka tiesībsargājošo institūciju sniegtā informācija ir klasificēta, tad papildu komentāri publiski par to netiks sniegti”.
Šim amatam, pēc konsultācijām, t.sk. ar tiesībsargājošajām institūcijām, ir pieņemts lēmums par maksātnespējas administratoru virzīt Intu Goldmani, kurš savus pienākumus realizēs kopā ar zvērinātu auditoru kompāniju Deloitte Latvia SIA, kurai ir pieredze tāda maksātnespējas procesa realizēšanā, kura rezultātā tika atjaunota kredītiestādes maksātspēja AS "Rīgas Komercbanka", kā arī komercbankā "Paritāte".
Par "Latvijas Krājbanka" maksātnespējas administratoru tomēr I.Goldmanis nekļuva. 13.decembrī Rīgas apgabaltiesa ierosināja "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas lietu, taču maksātnespējas administratora amatam I.Goldmani neapstiprināja, jo viņš ir administrators arī uzņēmumos, kuriem ir saistības ar "Latvijas Krājbanku", sekojoši veidojas interešu konflikts.
FKTK trīs dienu laikā bija jāpiedāvā jauns maksātnespējas administratora kandidāts. 2011.gada 16.decembrī Rīgas apgabaltiesa pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lūguma par AS "Latvijas Krājbanka" maksātnespējas administratoru apstiprinājusi zvērinātu revidentu komercsabiedrību SIA "KPMG Baltic". "KPMG Baltic" ir pilnvarojusi Jāni Ozoliņu veikt AS "Latvijas Krājbanka" administratora pienākumus.
2011. gada 23. decembrī Rīgas apgabaltiesa AS "Latvijas Krājbanka" pasludināja par maksātnespējīgu.
Pēc bankas pasludināšanas par maksātnespējīgu, nākamajās 30 dienās auditorfirmai "KPMG Baltics" ir jāizvērtē bankas sanācijas iespējas un jāsagatavo sanācijas plāns vai arī jāiesniedz tiesā pieteikums par bankrota procesa sākšanu. "KPMG Baltics" piedāvātos risinājumus iepriekš apstiprina FKTK. Pēc tiesas nolēmuma par bankas pasludināšanu par maksātnespējīgu, "KPMG Baltics" pārņems bankas pārvaldību.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija Saeimā
1.decembrī pēc SC un ZZS priekšlikuma Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras uzdevums būs izmeklēt, kā tika īstenota AS "Latvijas Krājbanka" uzraudzība, kādi bija šīs finanšu iestādes darbības pārtraukšanas apstākļi, un kāda būs bankas maksātnespējas procesa ietekme uz Latvijas finanšu sistēmu. Komisija ir izveidota uz deviņiem mēnešiem. Saeimas prezidijs un Frakciju padome vienojās, ka darbībai šajā komisijā no katras frakcijas tiks deleģēti divi pārstāvji, kā arī viens deputāts no neatkarīgo deputātu grupas. 8.decembrī tika ievēlēti komisijas locekļi, par tās vadītāju ievēlēts Vienotības deputāts Jānis Lāčplēsis.
Avoti:
LETA: FKTK atsauks lūgumu apstiprināt Lūsi par "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas procesa administratoru, 08.12.2011.
LETA: Premjers: Šaubas par Lūša atbilstību "Krājbankas" administratora amatam apstiprina arī tiesībsargājošo iestāžu atzinumus, 08.12.2011.
LETA: Krūmani atbrīvo no FKTK vadītājas amata, 08.12.2011.
LETA: Latkovska iesniegums par Rīgas domes noguldījumu "Krājbankā" pārsūtīts KNAB. 06.12.2011.
LETA: "Krājbankas" administratora amatam ieteiktais Lūsis citā maksātnespējas procesā pabijis apcietinājumā, 02.12.2011.
LETA: "Snoras" darbības apturēšana Lietuvā neietekmēs „Latvijas Krājbankas” darbu, 16.11.2011.
LETA: Vilks: "Snoras" problēmas Latvijas finanšu sistēmu neskar, 17.11.2011.
LETA: Priedītis: "Latvijas Krājbankai” noteiktie ierobežojumi pasargās banku no ažiotāžas, 17.11.2011.
LETA: FKTK uz mēnesi noteikusi ierobežojumus "Latvijas Krājbankas” darbībai, 17.11.2011.
LETA: Bičevskis: "Krājbankai" Latvijas finanšu sistēmā nav tik sistēmiska nozīme kā savulaik bija "Parex bankai", 22.11.2011.
LTV Panorāma, 05.12.2011.
LTV De facto
Vienošanās par "airBaltic" glābšanu oficiāli parakstīta. Ir.lv, 03.10.2011.
Atpakaļ sarakstā
