Palīdz izkārtot braucienu ar Saeimas auto bijušajam deputātam

 

2011.gada 9.janvārī TV3 raidījums „Nekā Personīga” bija fiksējis kā bijušais SC Saeimas deputāts Oļegs Deņisovs privātām vajadzībām izmanto ārkārtas gadījumiem paredzēto Saeimas autobāzes dežūrauto. Raidījums noskaidroja, ka automašīnu O.Deņisovam bija pasūtījis SC deputāts A.Sakovskis, kurš vēlāk žurnālistiem savu rīcību nespēja izskaidrot un attteicās turpināt sarunu. Raidījumā tika izteikts pieņēmums, ka automašīnu sagādājusi A.Sakovska palīdze Marija Daņiļēviča, kura iepriekšējā Saeimas sasaukumā bija O.Deņisova palīdze. Pēc šī gadījuma SC frakcija apgalvoja, ka A.Sakovskim tiks lūgts atlīdzināt valstij radītos zaudējumus, turklāt solīja arī turpmāk stingrāk kontrolēt Saeimas autobāzes izmantošanu.

 

Pēc notikuma izgaismošanas medijos 2011.gada janvārī A.Sakovskis samaksāja par šīs automašīnas lietošanu, kā arī no darba atlaida savu palīdzī Mariju Daņiļēviču, kuru vainoja šīs “vizināšanās” organizēšanā. 

 

Avoti:

Vilemsons, M. SC sola stingrāk kontrolēt Saeimas autobāzes izmantošanu. LETA. 10.01.2011.

Vilemsons M. Sakovskis samaksājis par bijušā deputāta vizināšanos ar dienesta auto un atlaidis savu palīdzi. LETA 11.01.2011.

 

Atturas balsojumā par A.Šlesera izdošanu kratīšanai 2011.gada 26.maijā

 

Vērienīga kriminālprocesa ietvaros 2011.gada maijā KNAB vērsās pie 10.Saeimas deputātiem, lūdzot ļaut veikt kratīšanu PLL deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās. Kriminālprocess tika uzsākts par vairāku valsts uzņēmumu amatpersonu veiktiem koruptīviem noziegumiem. Kā noprotams no KNAB sniegtās informācijas, lietas centrā ir A.Šlesers (PLL), un tā ir saistīta ar viņa pastarpinātām īpašumtiesībām vairākos uzņēmumos. Saeimas vairākums neatbalstīja KNAB lūgumu. 

 

10.Saeimas deputāts A.Sakovskis  balsojumā par A.Šlesera izdošanu kratīšanai atturējās, tādējādi piepulcējoties to deputātu lokam, kuri liedza KNAB veikt operatīvo darbību pret Saeimas deputātu A.Šleseru, nosargājot viņa imunitāti.

 

 

Avots:

www.saeima.lv, Saeimas deputātu balsojuma tabula

 

 

 

Lieli skaidras naudas uzkrājumi (sākot no 10 tūkst. LVL)

 

2010.gada valsts amatpersonas deklarācijā kā skaidrās naudas uzkrājumus norādījis 12 622,40 LVL. 

 

Avoti:

VID Valsts amatpersonu deklarāciju datu bāze

 

 

Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcijas iepirkumi

 

No 2007.gada decembra līdz 2009.gada septembrim A.Sakovskis bija iepirkumu komisijas priekšsēdētājs Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcijā. 2008. un 2009.gadā četros iepirkumos, no kuriem viens bija cenu aptauja, uzvarēja SIA “Tika”, noslēdzot līgumus par aptuveni 359 029 LVL. SIA “Tika” valdes priekšsēdētājs ir Eduards Kiseļovs, kuram ir saistība ar Tautas saskaņas partiju, jo ir bijis partijas ziedotājs (2005.gadā ziedojis 300LVL). Tautas saskaņas partija ir viena no Saskaņas centra apvienības partijām.

 

2009.gadā laikraksts “Diena” rakstīja, ka Rīgā lielo ceļu asfaltēšanas konkursos ar apbrīnojamu regularitāti uzvar vienas un tās pašas firmas. Laikraksta “Diena” apkopotā informācija, kurā analizēti Rīgas priekšpilsētu rīkotie iekšpagalmu asfaltēšanas konkursi pēdējos trijos gados, rādīja, ka katrai priekšpilsētai ir iecienītie asfaltētāji. Vairāki no firmu īpašniekiem ir ziedojuši partijām, bet šis nav gadījums, ka varētu konstatēt tiešu saikni "ziedojums — pasūtījums".

 

“Diena” norādīja, ka 2006. un 2007.gadā lielākajos Kurzemes rajona iepirkumos uzvarēja LPP/LC atbalstītājiem Jānim Ansviesulim un Uldim Klaperim piederoša firma “Roadeks”. Laikā, kad Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs bija A.Sakovskis, iepirkumos uzvarējušas vairākas firmas, taču starp tām visbiežāk SIA “Tika” un SIA “LB Inter”.

 

2008. un 2009.gadā SIA “Tika” noslēgusi četrus līgumus par kopējo summu aptuveni 359 029 LVL. Savukārt SIA “LB Inter” vārds plašāk izskanēja saistībā ar skandālu, kad TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka pēc uzvaras izpilddirekcijas iepirkumos uzņēmums par vairāk nekā 10 000 LVL pašvaldības naudas nobruģējis celiņus, kas ved uz izpilddirektora vietnieces Jeļenas Baumanes un viņai kaimiņos dzīvojošā izpilddirekcijas jurista māju. "Kur liek, tur bruģējam," žurnālistiem skaidroja firmā.

 

A.Sakovskis kandidatiuzdelnas.lv veidotājiem 2010.gada vasarā norādīja, ka bijis tikai iepirkumu komisijas loceklis un noraidīja, ka būtu ietekmējis iepirkumu procedūras priekšmetu. 

 

Avoti:

Diena, LETA, VID, IUB

 

 

Partiju maiņa

 

A.Sakovskis vēlēšanās kandidējis no dažādām vēlāk apvienību “Saskaņas centrs” veidojošām partijām. Piemēram, 1997.gada Rīgas domes vēlēšanās kandidējis no Latvijas Sociālistiskās partijas saraksta, bet pēc gada 7.Saeimas vēlēšanās no Tautas saskaņas partijas saraksta. 2001.gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no PCTVL saraksta, no šī paša saraksta arī 2002.gada Saeimas vēlēšanās. 2005.gada Rīgas domes vēlēšanās kandidē no partijas “Jaunais centrs”, bet 9.Saeimas vēlēšanās no “Saskaņas centra” apvienības saraksta. Jānorāda, ka Latvijas Sociālistiskā partija, Tautas saskaņas partija un Jaunais centrs ir apvienības “Saskaņas centrs”sastāvā. 

 

Avots: LETA