plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Pārskats par 11.Saeimas darbu (oktobris 2011- maijs 2012)
04
Jūl
2012

  1. PRETKORUPCIJĀ NOZĪMĪGĀKIE LIKUMU GROZĪJUMI (atbalstītie, noraidītie, izskatīšanas procesā)
  2. AKTĪVĀKIE LIKUMPROJEKTU IESNIEDZĒJI
  3. DEPUTĀTU UZSTĀŠANĀS PLENĀRSĒDĒS (debates, ziņošana, uzrunas)
  4. DALĪBA SAEIMAS SĒDĒS (komisijas, apakškomisijas, plenārsēdes)
  5. DEPUTĀTU KOMPENSĀCIJAS
  6. ATALGOJUMS
  7. PAPILDINĀJUMI DEPUTĀTU PROFILOS www.DeputatiUzDelnas.lv
  8. DEPUTATIUZDELNAS.LV DARBS SAEIMAS ATKLĀTĪBAS VEICINĀŠANĀ

 

 

1.PRETKORUPCIJĀ NOZĪMĪGĀKIE LIKUMU GROZĪJUMI

 

ATBALSTĪTIE

Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums
2011.gada 1. decembrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, kas paredz ieviest tā dēvēto sākumdeklarēšanos jeb “nulles deklarāciju”. Vairāk par likumu

Kolektīvais iesniegums - grozījumi Saeimas kārtības rullī
Saeima 2012.gada 19.janvārī papildināja Saeimas Kārtības rulli tika ar jaunu apakšnodaļu “Kolektīvā iesnieguma izskatīšana” , kas nosaka, ka ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ir tiesības iesniegt Saeimai kolektīvo iesniegumu. Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāma fiziskā persona, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, tās adrese un kontaktinformācija. Kolektīvā iesnieguma parakstītājs salasāmi norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Vairāk par likumu

Slēgto balsojumu atcelšana - grozījumi Saeimas kārtības rullī
Pēc vairākkārtīgiem mēģinājumiem iepriekšējo Saeimu laikā, 2012.gada 19.janvārī šī Saeima atcēla aizklātos balsojumus par lielāko daļu valsts augstākajām amatpersonām. Turpmāk Saeimai būs atklāti jāievēl gandrīz visas valsts amatpersonas, tostarp, Saeimas Prezidija locekļi, valsts kontrolieris, Tiesībsargs, tiesneši, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, Ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs un citi. Vairāk par likumu

Sabiedrības informēšana par pārkāpumiem – grozījumi Interešu konflikta novēršanas likumā
2012.gada 14.jūnijā Saeima 3.lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz, ka turpmāk sabiedrībai būs iespēja uzzināt par amatpersonu pārkāpumiem attiecībā uz šo likumu.. Vairāk par likumu

Uz sākumu

NORAIDĪTIE

Atklāta Valsts prezidenta un Satversmes tiesnešu ievēlēšana, deputātu imunitātes atcelšana - Grozījumi Satversmē

2012.gada 29.martā Saeima 1.lasījumā noraidīja grozījumus Satversmē, kas paredzēja divas nozīmīgs izmaiņas. Pirmā – lielāka atklātība valsts amatpersonu ievēlēšanā, proti, vēlot Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešus. Otrā – deputātu imunitātes samazināšana, atceļot to administratīvās lietās. Atbalstot Satversmes grozījumus, aizklātā balsošana par valsts amatpersonām būtu pilnībā atcelta, taču pašlaik tā ir saglabāta attiecībā uz šīm amatpersonām, jo grozījumi Satversmē netika atbalstīti. Savukārt Saeimas noraidītie priekšlikumi  grozījumiem Satversmē attiecībā uz deputātu imunitāti paredzēja atcelt imunitāti administratīvo pārkāpumu gadījumā, izņemot gadījumu, kad Saeimas loceklim piemēro ar personas brīvību ierobežojumu saistītu administratīvo sodu. Šādā gadījumā Saeimai būtu par to jālemj. Tāpat priekšlikums paredzēja, ka pie Saeimas deputātiem varētu izdarīt kratīšanas bez Saeimas piekrišanas tam. Lai grozītu Satversmi, nepieciešams 2/3 Saeimas deputātu atbalsts, taču balsojumā pietrūka dažu balsu, lai priekšlikumi tiktu atbalstīti.  PAR grozījumiem balsoja 53 deputāti (V,RP, VL-TB/LNNK un ZZS deputāte D.Reizniece-Ozola), PRET balsoja 25 deputāti (SC), septiņi ZZS deputāti ATTURĒJĀS. Vairāk par likumu

NB! Pēdējā pavasara sesijas sēdē Saeima atsāka diskusijas par minētajiem grozījumiem, šoreiz par katru no tiem atsevišķi, par to īsumā aprakstīts zemāk.

Uz sākumu

IZSKATĪŠANAS PROCESĀ

Ziedojumu, biedra naudu un priekšvēlēšanu izdevumu apmēra samazināšana
Saeima 2012.gada 21.jūnijā 2.lasījumā atbalstījusi grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas, cita starpā, paredz uz pusi samazināt atļauto biedra naudas un ziedojuma apjomu no 100 minimālajām mēnešalgām uz 50 minimālajām mēnešalgām. Tāpat grozījumi paredz uz pusi samazināt atļauto priekšvēlēšanu izdevumu apjomu. 2.lasījumā PAR likuma grozījumiem balsoja 89 deputāti, PRET nebalsoja neviens deputāts. Vairāk par likumu

Priekšvēlēšanu aģitācijas likums
2012.gada 24.maijā Saeima 1.lasījumā atbalstīja Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu. Jaunais likums apvienos normas, kas pašlaik regulētas divos atsevišķos likumos: “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” un “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas un Eiropas parlamenta vēlēšanām”. Tajā ne vien definēti tādi jēdzieni kā “slēpta priekšvēlēšanu aģitācija”, „nesaistīta persona” bet pašreizējā redakcijā paredzēts, ka 30 dienas pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā ir aizliegta priekšvēlēšanu aģitācija elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. 1.lasījumā 84 deputāti balsoja PAR, neviens deputāts nebalsoja PRET. Vairāk par likumu

Deputātu imunitātes atcelšana – grozījumi Satversmē
Pēdējā pavasara sesijas sēdē  - 2012.gada 21.jūnijā Saeima komisijām skatīšanai nodeva grozījumus Satversmē, kas paredz šaurākas deputāta imunitātes robežas. Grozījumi paredz, ka imunitāte tiek atcelta attiecībā uz administratīviem sodiem (ja tas nav saistīts ar personas brīvības ierobežojumu), kriminālvajāšanas uzsākšanu, kratīšanas izdarīšanu pie deputāta. Vienlaikus, Saeimas locekli nevar aizturēt, apcietināt vai pakļaut mājas arestam un pret viņu nevar uzsākt kriminālvajāšanu, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas loceklim nevar piemērot ar personas brīvības ierobežojumu saistītu administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas. Taču netiek saglabāta pašlaik pastāvošā imunitāte attiecībā uz kratīšanas veikšanu pie deputāta. Grozījumi paredz, ka Saeimas locekli var apcietināt un ierobežot viņa personas brīvību, ja to notver pie paša noziedzīga nodarījuma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs. PAR grozījumu Satversmē nodošanu skatīšanai komisijās balsoja 54  deputāti (koalīcijas partijas), PRET balsoja 37 deputāti (SC, ZZS), 1 deputāts - K.Seržants (ZZS) ATTURĒJĀS. Drīzumā par šiem grozījumiem portālā tiks publicēts plašāks apraksts.

Atklāta Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšana – grozījumi Satversmē
Pēdējā pavasara sesijas sēdē  - 2012.gada 21.jūnijā Saeima komisijām skatīšanai nodeva grozījumus Satversmē, kas paredz, ka Valsts prezidents un Satversmes tiesas tiesneši turpmāk tiek ievēlēti atklāti, ar 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. PAR grozījumu Satversmē nodošanu skatīšanai komisijās balsoja 54 deputāti (koalīcijas partijas), PRET balsoja 38 deputāti (ZZS, SC), N.Kabanovs (SC) balsojumā nepiedalījās. Drīzumā par šiem grozījumiem portālā tiks publicēts plašāks apraksts.

Likums „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””

Saeima 2012.gada pavasara sesijas pēdējā sēdē (21.06.2012.) atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu vēlētāju parakstu. Parakstu vākšanas procedūru paredzēts atvieglot, paredzot iespēju tos vākt arī elektroniski (nodrošinot parakstītāju identifikāciju un fizisko personu datu aizsardzību), kā arī apstiprināt pašvaldības institūcijās. Saeimas atbalstītajā redakcijā paredzēts, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.

2012.gada 28.jūnijā Valsts prezidents likuma grozījumus ir nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Valsts preizdents pauž bažas, ka noteikums vēlētājiem ar pašu spēkiem un iniciatīvas grupas atbalstu savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu prasīs tik būtisku finansiālu ieguldījumu, kas tikai palielinās naudas varu politikā un atņems pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pašai organizēties un būt aktīvai. Prezidents arī norādījis uz citām nepilnībām, kā arī uz nepieciešamību veikt citus uzlabojumus likumā, pastiprināt aģitācijas kontroli. Drīzumā par šiem grozījumiem portālā tiks publicēts plašāks apraksts.

 

 

 

Uz sākumu

2.AKTĪVĀKIE LIKUMPROJEKTU IESNIEDZĒJI

Kopumā 11.Saeimas deputāti līdz šim ir iesnieguši aptuveni 36 likumprojektu grozījumu priekšlikumus. Divi aktīvākie likumprojektu iesniedzēji ir VL-TB/LNNK deputāts Raivis Dzintars un Saskaņas centra deputāts Valērijs Agešins.

Salīdzinot starp frakcijām, visvairāk likumprojektus (14) iesniedzis opozīcijā esošais Saskaņas centrs (aktīvākie V.Agešins, J.Urbanovičs, A.Rubiks), Nacionālā apvienība (VL-TB/LNNK), kuras deputāti iesnieguši priekšlikumus 13 likumprojektos (aktīvākie - R.Dzintars, E.Cilinskis, J.Dombrava). Neskatoties uz to, ka Vienotība ir viena no valdošās koalīcijas partijām, tās deputāti ir bijuši aktīvi likumprojektu iesniedzēji. Vienotības deputāti kopumā ir snieguši priekšlikumus 12 likumprojektos (aktīvākie E.Smiltēns, L.Čigāne, I.Čaklais).

Kopumā lielākais likumprojektu iesniedzējs ir Ministru kabinets, kam seko Saeimas komisijas (ap 68 likumprojektu priekšlikumi), tad seko Saeimas deputāti (36 likumprojektu priekšlikumi), 3 gadījumos Valsts prezidents, 1 - vēlētāji.  Aktīvākie deputāti likumprojektu iesniegšanā atspoguļoti infografikā.

 

 

Uz sākumu

3.DEPUTĀTU UZSTĀŠANĀS PLENĀRSĒDĒS (debates, ziņošana, uzrunas)

Dati aptver visas 11.Saeimas sēdes, izņemot pēdējo pavasara sesijas sēdi 2012.gada 21.jūnijā.

 

 

Uz sākumu

4.DALĪBA SAEIMAS SĒDĒS

Plenārsēžu apmeklējums
Informāciju par plenārsēžu apmeklējumu Saeimas kanceleja (pēc Deputatiuzdelnas.lv lūguma) sāka apkopot un publicēt mājas lapā, taču tikai kopš 2012.gada janvāra. Tādēļ apkoptie dati ir tikai par 2012.gadu.

2012.gadā notikušas 20 plenārsēdes. Kopumā plenārsēdes deputāti apmeklējuši ļoti cītīgi. 33 deputāti apmeklējuši pilnīgi visas 2012.gadā notikušās plenārsēdes. 48 deputāti apmeklējuši 90-95% plenārsēžu. Salīdzinoši vairāk plenārsēžu izlaiduši trīs deputāti – divas Vienotības deputātes – Ina Druviete (70%), Janīna Kursīte-Pakule (75%) un ZZS deputāts R.Vējonis (75%).

Uz sākumu


Komisiju sēžu apmeklējums
Komisiju sēžu apmeklēšanā vērojami trīs izteikti līderi – Vienotības deputāts A.Lejiņš (74 no 75 sēdēm), Reformu partijas deputāts K.Eņģelis (102 no 103 sēdēm) un Nacionālās apvienības deputāts – Dz.Kudums (83 no 84 sēdēm), kuri līdz šim izlaiduši pa vienai komisiju sēdei (apmeklējums = 99%).

Līderis komisiju sēžu kavēšanā ir Zaļo un Zemnieku savienības deputāts J.Klaužs, kurš apmeklējis vien 38% no komisiju sēdēm.
Apkopotie dati ir procentuāls sēžu apmeklējums. Jāņem vērā, ka katrai komisijai ir atšķirīga noslodze – viena komisija sanāk vien reizi nedēļā, cita vairākas reizes nedēļā. Deputātiem Saeimas kārtības rullis ļauj darboties divās komisijās. Attiecīgi, deputātu slodze var ievērojami atšķirties. Apkopotie dati liecina, ka lielākā slodze bijusi pie frakcijām nepiederošo deputātu grupas pārstāvei E.Siliņai, kura no 145 komisiju sēdēm apmeklēja 121 sēdi (83%).  Viņai seko NA deputāts Dz.Rasnačs (119 no 129 sēdēm) jeb 92%, RP deputāte I.Lībiņa-Egnere (113 no 125 sēdēm) jeb 90% un J.Lāčplēsim (113 sēdes no 130) jeb 87%. Salīdzinājumam – ZZS deputāts J.Klaužs, kurš apmeklējis vien 38% no komisiju sēdēm, kurās darbojas, proti, ir piedalījies vien 26 no 67 komisiju sēdēm. Zemāk redzamajā grafikā atspoguļoti % rādītāji, šajā saitē iespēja iepazīties gan ar procentuālo apmeklējumu, gan absolūtiem skaitļiem.

Komisiju sēžu apmeklējuma aprēķinā izmantoti Saeimas kancelejas publicētie dati, ņemot vērā arī tos gadījumus, kad deputāti ir mainījuši komisiju sēdes. Deputatiuzdelnas.lv nav pieejama informācija par sēžu kavēšanas attaisnojumiem, tādēļ dati atspoguļo tikai pašu faktu, ka deputāts sēdē nav piedalījies, taču tas a apriori nenozīmē, ka sēde kavēta neattaisnotu iemeslu dēļ.

 

 

Uz sākumu

Apakškomisiju sēžu apmeklējums

Apakškomisiju sēdes līdz šim visaktīvāk apmeklējuši I.Parādnieks (NA) (apmeklējis 16 no 16 sēdēm), A.Judins (V) (43 no 44 sēdēm), G.Rusiņš (ārpus frakcijām) (38 no 39 sēdēm), R.Vējonis (ZZS) (26 no 27 sēdēm), R.Ražuks (RP) (21 no 22 sēdēm). Viens deputāts - Saskaņas centra frakcijas vadītājs J.Urbanovičs līdz šim nav piedalījies nevienā no 18 notikušajām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdēm, bet formāli turpina būt viens no komisijas deputātiem. Savukārt R.Naudiņš ne reizi neapmeklēja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisiju, no 2011.gada novembra līdz 2012.gada janvārim, kad bija tās deputāts. Šobrīd R.Naudiņš nedarbojas nevienā apakškomisijā. Deviņi Saeimas deputāti nedarbojas nevienā no apakškomisijām.

Jāatgādina, ka deputātu noslogojums dažādās apakškomisijās, līdzīgi kā komisijās atšķiras, vairāki deputāti apakškomisijām pievienojušies pavisam nesen. Starp līderiem, kas pēc procentuālā aprēķina ir līdz šim apmeklējuši 100% apakškomisiju sēdes, vairākos gadījumos tās ir bijušas vien dažas sēdes.

I.Parādnieks apemklējis 16 no 16 sēdēm, V.Dombrovskis (5/5), I,Pimenovs (4/4), J.Tutins un J.Dūklavs (3/3), Dz.Zaķis (2/2). Salīdzinājumam, NA deputāts Dz.Rasnačs apmeklējis 46 no 56 apakškomisiju sēdēm (82%). Detalizētāku informāciju - sēžu apmeklējuma procentuālos rādītājus un absolūtos skaitļus var apskatīt šeit.

 

 

 

Uz sākumu

5.DEPUTĀTU KOMPENSĀCIJAS

Tabulā atspoguļotas deputātu saņemtās kompensācijas un dzīvesvieta (kompensāciju limits atkarīgs no deputāta dzīvesvietas attāluma no Rīgas). Datu aptvertais periods: 2011.gada oktobris – 2012.gada maijs. Dati atspoguļoti dilstošā secībā pēc periodā kopā saņemtā kompensāciju apjoma.

Kā redzams zemāk esošajā attēlā, līdz šim kopumā vislielāko kompensāciju saņēmis Reformu partijas deputāts Juris Viļums, kurš kā dzīvesvietu Saeimas mājas lapā norādījis Ezernieku pagastu Dagdas novadā. Viņam, atbilstoši Saeimas noteiktajai kārtībai, ir piešķirts vislielākais kompensācijas apmērs mēnesī - 471 LVL. Līdzīga apjoma kompensācijas limits ir arī Ludzā dzīvojošajam SC deputātam A.Jakimovam (457 LVL), Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī dzīvojošajiem deputātiem (443 LVL).

DeputatiUzDelnas.lv jau iepriekš ir vērsis uzmanību, ka Saskaņas centra deputāts A.Elksniņš, lai arī pirms vēlēšanām Centrālajai vēlēšanu komisijai kā dzīvesvietu norādījis Rīgu un kandidēja no Kurzemes vēlēšanu apgabala, vēlāk jau pēc ievēlēšanas parlamentā, Saeimas mājas lapā kā dzīvesvietu norādījis Daugavpili, līdz ar to viņam kopš 2012.gada februāra pienākas 443 LVL liela kompensācija. Saeimas mājas lapas informācija liecina, ka A.Elksniņš kopš 2012.gada februāra katru mēnesi saņēmis 440 LVL kompensāciju, jo tērējis dzīvojamās telpas īrei.

 

 

 

Uz sākumu

6.ATALGOJUMS

Tabulā atspoguļots deputātu saņemtais atalgojums no 2011.gada oktobra līdz 2012.gada maijam, ieskaitot dažādas piemaksas (slimības pabalsts, piemaksas par frakcijas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumu pildīšanu, komisijas un apakškomisijas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amatu, prezidija locekļa amatu).

 

 

 

 

Uz sākumu

7.PAPILDINĀJUMI DEPUTĀTU PROFILOS www.DeputatiUzDelnas.lv

DeputatiUzDelnas.lv viena no galvenajām sadaļām ir deputātu profili. Katram deputātam ir savs profils un tajā atrodama informācija gan par deputāta finansēm, aktivitāti sēžu apmeklēšanā, gan arī par viņa reputācijas riskiem. 2012.gada pirmajā pusgadā profilu reputācijas risku sadaļa papildināta 5 deputātiem:

Dzintara Zaķa (Vienotība) profils:
Izvairīšanās no nodokļu nomaksas – automašīnas iegādes lieta

Edvarda Smiltēna (Vienotība) profils:
Saeimas sēdē register klāt neesošo deputātu

Jāņa Urbanovičas (Saskaņas centrs) profils ar divām epizodēm
KNAB pārbaude par iespējamu 20% algas izkrāpšanu
SAB atsaka pielaidi valsts noslēpumam

Andreja Elksniņa (Saskaņas centrs) profils ar trim epizodēm
Elksniņam liegta pielaide valsts noslēpumam:
Medijs norāda uz deputāta iespējamu saistību ar „Latvenergo” lietas materiālu nopludināšanu
Šaubīgi priekšlikumi Operatīvās darbības likumā

Igora Meļņikova (Saskaņas centrs) profils ar divām epizodēm:
I.Meļņikovu vaino kaimiņa sašaušanā un saduršanā
Nodokļu parādi

! Ja Jums ir ierosinājumi par nepieciešamiem papildinājumiem, piemēram, kāda deputāta/es profila papildināšana ar jaunu epizodi vai cita veida informāciju, aicinām sūtīti ierosinājumus uz deputatiuzdelnas@delna.lv

Uz sākumu

 

8.DEPUTATIUZDELNAS.LV DARBS SAEIMAS ATKLĀTĪBAS VEICINĀŠANĀ

2012.gada pirmajā pusgadā DeputatiUzDelnas.lv Saeimai nosūtījusi divas vēstules, aicinot ieviest virkni uzlabojumu Saeimas darbības atklātībā.

1. Publicēt Saeimas komisiju sēžu protokolus interneta mājas lapā (arī audio failus).

Saeimas kancelejas atbilde (29.03.2012.): „Atbildot uz Jūsu aicinājumu publicēt Saeimas komisiju sēžu protokolus Saeimas mājaslapā, informējam, ka ir notikušas konsultācijas ar Saeimas komisiju vecākajiem konsultantiem un tuvākajā laikā paredzēts Saeimas mājas lapā publicēt Saeimas sēžu protokolus saskaņā ar Kārtības ruļļa 6.nodaļas 163.punktu, kas nosaka kārtību, kādā tiek protokolētas komisiju sēdes. Audiofaili šobrīd ir pieejami Saeimas arhīvā, un informācija par kārtību, kā ar tiem var iepazīties, atrodama Saeimas mājas lapā.”

!!! Uz pārskata sagatavošanas brīdi 2012.gada 1.jūliju – sēžu protokolu publicēšana vēl nav uzsākta !!!

2. Translēt Saeimas komisiju sēdes interneta mājas lapā.

Saeimas kancelejas atbilde (02.03.2012.): „Attiecībā uz jautājumu par Saeimas komisiju sēžu video translēšanu internetā, jāņem vērā, ka tas prasa ievērojamus budžeta līdzekļus tehniskā aprīkojuma iegādei un tehniskajam nodrošinājumam, bet pašreiz Saeimas rīcībā tādu līdzekļu nav. Vienlaikus informējam, ka jau šobrīd līdztekus Saeimas sēžu translēšanai tiek translētas arī tās komisiju sēdes, kuras sabiedrībā izraisa plašu rezonansi, piemēram, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju sēde, ievēlot Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, vai Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēde, gatavojoties ārpolitikas debatēm parlamentā.”

3. Ieviest vienotu kārtību, kādā tiek reģistrēti Saeimas komisiju sēžu dalībnieki, lai novērstu pašreizējo atšķirīgo praksi komisijās.
4. Ieviest vienotu kārtību, kādā Saeimas mājas lapā tiek publicēta informācija par komisiju sēžu dalībniekiem.

Saeimas kancelejas atbilde (29.03.2012.): „Atbildot uz Jūsu aicinājumiem ieviest vienotu kārtību, kādā tiek reģistrēti Saeimas komisiju sēžu dalībnieki un kādā Saeimas mājas lapā tiek publicēta informācija par viņiem, darām zināmu, ka šis jautājums ir pārrunāts ar Saeimas komisiju konsultantiem un turpmāk tiks ievēroti vienoti apmeklētāju reģistrācijas principi”.

!!! Uz pārskata sagatavošanas brīdi 2012.gada 1.jūliju – šī kārtība vēl nav pilnībā ieviesta!!!

5. Saeimas mājas lapā nodrošināt informāciju par Saeimā izveidoto darba grupu darbību un sastāvu
Saeimas kancelejas atbilde (29.03.2012.):” Attiecībā uz Saeimas mājaslapā pieejamo informāciju par Saeimā izveidoto darba grupu darbību un sastāvu, vēlamies norādīt, ka informācija par darba grupu dibināšanu, darbību un sastāvu būs pieejama Saeimas komisiju sēžu protokolos, jo darba grupas tiek dibinātas Saeimas komisiju sēžu ietvaros.”

!!! Tā kā uz pārskata sagatavošanas brīdi – 2012.gada 1.jūliju komisiju sēžu protokoli internetā netiek publicēti, nav pieejama informācija arī par Saeimā izveidoto darba grupu darbību !!!

6. Veidot komisiju mājas lapas, kurās iekļauta plašāka informācija par komisijas darbu, izskatāmajiem jautājumiem, publicēti dokumenti, norādīti sēžu dalībnieki, uz sēdēm pieaicinātie eksperti u.c. informācija

Saeimas kancelejas atbilde (02.03.2012.): „Arī atsevišķu interneta mājas lapu izveide Saeimas komisijās ir saistīta gan ar papildu izmaksām tehniskajiem darbiem, gan cilvēkresursiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu komisiju mājas lapu uzturēšanu. Kā jau norādījām iepriekš, šobrīd Saeimas Kancelejas rīcībā nav papildu finanšu resursu, lai līdztekus komisijas konsultantu pašreizējiem darba pienākumiem, kas saistīti ar atbalsta sniegšanu deputātiem likumdošanas darbā, kvalitatīvi nodrošinātu citus papildu pienākumus.”

N.B. Šobrīd trīs Saeimas komisijām ir savas atsevišķas mājas lapas:
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai: http://mandati.saeima.lv/
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai: http://aizsardziba.saeima.lv/
Sabiedrības saliedētības komisijai: http://saliedetiba.saeima.lv/ (mājas lapa izveidota 2012.gada pirmajā pusē).

7. Aicinām izvērtēt iespējas, ka Saeimas finanšu darbību un līdzekļu izlietojuma efektivitāti revidē Valsts kontrole. (Saeima ir vienīgā publiskā institūcija, kuru nerevidē Valsts kontrole).

Saeimas kancelejas atbilde (02.03.2012.): „Atbildot uz Jūsu lūgumu izvērtēt iespēju, ka Saeimas finanšu darbību un līdzekļu izlietojumu revidētu Valsts kontrole, vēlamies norādīt, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 7.nodaļas 185.panta pirmo daļu Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību, likumību un gada pārskatus pārbauda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, kas saskaņā ar šā paša panta otro daļu pārskata gada laikā plāno un veic finanšu posteņu revīziju izlases kārtībā Saeimas saimniecībā. Pēc veiktajām izlases revīzijām Publisko izdevumu un revīzijas komisija iesniedz atzinumus Saeimas Prezidijam. Katra pārskata gada beigās tiek veikta gada pārskata revīzija. Par gada pārskata revīziju Publisko izdevumu un revīzijas komisija sniedz atzinumu Saeimas Prezidijam ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām.”

DeputatiUzDelnas.lv ierosināja arī citus, sīkākus uzlabojumus, ar tiem un Saeimas sniegtajām atbildēm var iepazīties šeit:
Delnas priekšlikumi Saeimas kancelejai, 2012.gada janvāris

Delnas priekšlikumi Saeimas kancelejai, 2012.gada februāris

Saeimas atbilde, 02.03.2012.

Saeimas atbilde, 29.03.2012.

Uz sākumu

 

Deputatiuzdelnas.lv satura veidošanā tiek izmantoti Lursoft sniegtie pakalpojumi. Pateicamies par sadarbību!

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot