plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
LTV nemanāmie īrnieki
07
Mar
2012

Foto: B.Bagrade, R.Vilūns

Ēku ar adresi „Zaķusalas krastmala 3”  zina ikviens. Šo 34 tūkstošus kvadrātmetru lielo ēku apdzīvo ne vien LTV darbinieki, bet arī virkne īrnieku, daļa no tiem arī saistīti ar televīzijas produktu ražošanu, tehnikas nomu un uzglabāšanu. Sastaptie LTV darbinieki par lielo īrnieku skaitu rausta plecus, tik daudz neesot manīti. Devāmies viņus meklēt, jo visiem taču vajadzētu zināt, par to, kas tad mitinās šajā ēkā, kas tāpat kā sabiedriskās televīzijas darbs, tiek uzturēta arī par nodokļu maksātāju naudu. 

Brigita Bagrade*, 
Vidzemes Augstskolas Mediju studijas un žurnālistikas 3. kursa studente
Raivis Vilūns*, 
Latvijas Universitātes 3. kursa žurnālistikas moduļa students

 

Saimnieciskajiem izdevumiem 900 tūkstoši latu gadā
 
Latvijas Televīzijas budžets 2010.gadā bija vairāk nekā 11 miljoni latu. No tiem apmēram 900  tūkstoši tērēti saimnieciskajiem izdevumiem - apkure, remontdarbi, telpu uzkopšana utt.

Avots: Pēc saimniecības direktora sniegtajiem datiemNo kopējā budžeta, saimnieciskie izdevumi veido tikai desmito daļu, taču skaitlis nav arī mazs, atzīst Arnis Šeibe, saimniecības direktors. Summa par ēkas uzturēšanu ir liela, jo māja ir sliktā stāvoklī. Tam piekrīt gan saimniecības direktors, gan ģenerāldirektora vietniece Agnese Mamaja, kā arī jebkurš, kam nācies pastaigāt pa Latvijas Televīzijas mājvietu. A.Šeibe skaidro: „Māju uzturēt sanāk ļoti dārgi, jo tā ir augstceltne, tai ir daudz prasību, piemēram, divas elektrolīnijas, ugunsdzēsēju kāpnes un četri lifti”. Zaķusalas krastmalas ēkai ir 23 stāvi, no kuriem izmantošanā ir 17 stāvi, kā arī pagraba telpas. LTV mājas augšējie stāvi, sākot no 19.stāva,  ir tikai tehniskiem nolūk

iem, un tie, pēc A.Šeibes vārdiem, nav apdzīvojami. Tāpat 5. un 6. stāvs ir tukši. Mājas celšanas procesā tie bija paredzēti tehnikai, taču pašlaik stāv pilnīgi neapdzīvoti. Tie drīzāk skaitāmi par vienu stāvu,  jo 5. stāvam nav griestu, savukārt nedz kāpnes, nedz lifts neved uz 6.stāvu.

 
Ēka ir sliktā stāvoklī
 
No kopējās LTV ēkas 38 tūkstoši kvadrātmetru lielās platības, izmantoti tiek aptuveni 67%. Tukšās telpas, caurie logi un ēkas sliktais stāvoklis ir vieni no iemesliem, kāpēc apsaimniekošanas izmaksas ir augstas, un kādēļ īrnieki nestāv rindā uz telpām, skaidroja LTV mājas saimnieks.

Jau celšanas procesā ir pieļautas vairākas būtiskas kļūdas, un tādēļ dažās vietās pat “sienas drūpot”. Vislabāk esot izbūvētas studijas. Taču drošības inspekcija visu esot akceptējusi. Ģenerāldirektora vietniece A.Mamaja skaidro, ka logu nomaiņa vien ir dārga, jo mājai esot nestandarta logi un tāpēc cenas tiek prasītas “kosmiskas”. Ziņu redakcijā logu nomaiņa izmaksājusi 14 tūkstošus latu. Viena lifta nomaiņa izmaksājot apmēram 220 000 Ls. Agnese Mamaja: „Te ir divas būtiskas lietas – pēdējos divos gados mēs esam kapitāli izremontējuši ziņu dienestu un ētera kompleksu, jo tās īsti nav uzskatāmas kā ieguldījums sienas aizlīmēšanā. Mēs šogad plānojam, izremontēt tikai tās telpas, kas ir akūti nepieciešamas. Logos vien var ieguldīt 300 000, bet nav ne tādas naudas ne iespēju.”

Taču māju neapdzīvo tikai LTV1 un LTV7 darbinieki. Pēc Latvijas Televīzijas vadības teiktā mājā mitinās 45 īrnieki - firmas un individuālie komersanti, kas nomā dažāda lieluma biroju telpas.  

No telpu izīrēšanas LTV 2011. gadā ieguva 160 088 Ls bez PVN, kas kopējā budžetā ir salīdzinoši neliela summa. Jāpiebilst, ka visa it kā apdzīvotā platība nav gluži apdzīvota, jo daudzas no telpām netiek ikdienā lietotas, vai arī tiek izmantotas tikai kā noliktavas.

Ēkas septītais stāvs vizuāli atšķiras no visiem pārējiem - izremontēts, oranžām sienām, labiekārtotām tualetēm un dušas telpām. LTV vadība atklāja, ka  remontu veikuši īrnieki un šajā stāvā esot divas firmas. Viens no uzņēmumiem, kas šajā stāvā darbojas ir SIA „Jūras vēstis”. Tā vadītāju Haraldu Sulaini izdevās sastapt mūsu trešajā apmeklējuma reizē. Viņš atklāja, ka par telpām maksā apmēram 95 Ls mēnesī. Agrāk esot bijis dārgāk, apmēram 135 Ls, bet tad arī bijis vairāk īrnieku. Kad cilvēki sāka izvākties, arī cenas kritušās. Uzņēmums šeit palicis, jo ēkai ir ērta piebraukšana, un agrāk, kad nebija digitālās tehnoloģijas, tuvums LTV bija izdevīgs. No Sulaiņa kunga uzzinām, ka 7. stāvā siltā ūdens nav jau sen, un tāpēc arī no dušas telpām jēgas nekādas.

 

 
Meklējot īrniekus - neredzamie
 
Administrācijā nestrādājošie LTV darbinieki ir pārsteigti, dzirdot par 45 īrniekiem. Viņiem tas šķiet daudz, taču uzsver, ka māja ir liela un “nevar jau zināt, kurā stāva, kurš atrodas”. Tomēr, ja LTV ir 45 īrnieki, viņi nevēlas tikt atrasti, jo, meklējot uzņēmumu reģistra datu bāzē vai lasot firmu uzrakstus uz  pasta kastītēm LTV pirmajā stāvā, šāds skaitlis nesanāk. Firmu nosaukumus sabiedriskās televīzijas vadība mums atteica atklāt sakot, ka tas ir komercnoslēpums. LTV finanšu direktore A.Mamaja paskaidroja, ka bez konkrētās juridiskās personas atļaujas viņa līgumus rādīt nedrīkstot - „mājas saimnieks aizsargā savus īrniekus”.

Trīs darba dienās mistiskie 45 īrnieki tika meklēti, ejot cauri visiem stāviem. Sastapt izdevās mazāk par 10 no tiem. LTV Komercprojektu daļas vadītājs Guntis Dzelmanis skaidro kāpēc tā: “Ko nozīmē īrnieki? Mums īrē ne tikai telpas, mums īrē antenu vietas, kabeļu šahtas. Telpu nomnieki varētu būt kaut kādi 40-45. Bet pavisam kopā to varētu būt pāri 50.” Staigājot no stāva uz stāvu, meklējot atvērtas durvis, nākas saskarties ar vilšanos, jo retās durvis ir vaļā,  un daži stāvi izskatās pamesti.

 
37 firmām juridiskā adrese, atrodami tikai 14 īrnieki
 
Pēc uzņēmuma reģistra datiem, kas pieejami portālā www.firmas.lv, kā savu juridisko adresi „Zaķusalas krastmala 3” ir norādījušas 37 firmas. Protams,  ne visi reģistrā norādītie uzņēmumi atrodas šajā adresē. Piemēram, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, SIA Izdevniecība „Rīgas Viļņi” šajā ēkā telpas vairs neīrē jau vairākus gadus. Bijušais nomnieks - SIA “Supremus media”, kam uzņēmuma reģistrā kā nodarbošanās norādīta reklāmu veidošana, telefonsarunā atteicās atklāt savu tagadējo atrašanās vietu. Tāpat, zvanot pa uzņēmumu reģistrā norādītajiem tālruņu numuriem, nebija iespējams sazināties ar lielāko daļu no iespējamajiem LTV mājas  īrniekiem. Tie daži, kuri bija sazvanāmi, atzina, ka ne vienmēr uzturas nomātajās telpās. “Mēs neuzturamies regulāri šajās telpās, noturam tur valdes sēdes un tamlīdzīgi,” skaidroja uzņēmuma SIA “Film Studio” pārstāve. Tas nebija melots, jo staigājot pa krastmalas māju, no SIA “Film Studio” sastapām tikai pastkastīti. Savukārt uzņēmuma SIA “TV Kino Serviss” īpašnieks, arī LTV darbinieks, īrē noliktavu, kur glabā firmas tehniku.

Staigājot pa televīzijas māju un vēlāk zvanot uz uzņēmumu tālruņiem, izdevās aprunāties ar 14 īrniekiem. Mums radās divi jautājumi - kur palikuši pārējie no norādītajiem 45 īrniekiem un kādēļ uzņēmumi izvēlas reģistrēt savu juridisko adresi tik prestižā un labi zināmā adresē, ja viņu mērķis nav izmantot priekšrocības, ko dod vieta - sabiedriskās televīzijas tuvums, stāvvietas tuvu Rīgas centram un zināma vieta ikvienam? Komercprojektu daļas vadītājs Dzelmanis ir pārliecināts, ka īrnieku nesastapšanas daļējs iemesls esot vienkāršs - vajadzēja apmeklēt LTV māju naktī, jo esot ļoti daudz firmu, „kas pa dienu filmē, un pa nakti montē raidījumus.” Agnese Mamaja, šo starpību skaidroja ar to, ka daudzi īrnieki, kas īrē antenas vai tehniskos pakalpojumus, īrē arī nelielas telpas lai varētu apkalpot antenas, un tāpēc arī telpu īrnieki ne visi ir sastopami. Tāpat daži norāda šo kā savu juridisko adresi, bet iegriežas reti. „Tie 14, ko sastapāt, varētu būt patiesais skaitlis, cik īrnieki šeit uzturas,” saka ģenerāldirektora vietniece.

 
Īrē, jo ērti
 
Lielākais LTV īrnieks, kas, iespējams, aizņem tik pat daudz, ja ne vairāk telpas kā pati LTV (ja ņem vērā faktisko telpu izmantojumu nevis teorētisko), ir televīzijas kanāls “Pirmais Baltijas kanāls”. PBK ziņu dienesta administratore Tatjana Bakuļčika atzīst, ka PBK varētu būt lielākie īrnieki LTV mājā. Par īres maksu runājot, viņa saka: “Ir dārgi, jā. Kāpēc īrējam šeit, nezinu. Domāju tāpēc, ka esam  šeit jau sen, un te ir izbūvēta studija.” Pirmais Baltijas kanāls aizņem visu 10. stāvu un vairākas telpas četros citos stāvos.

Ēkā telpas īrē vairākas reklāmas kompānijas, kā arī individuālie komersanti. Viens no tādiem ir SIA “Exodus TV”, kas nodarbojas ar vairāku raidījumu veidošanu, viens no tiem „Pie Rīta Kafijas”. Viņi īrē trīs telpas. Dienā, kad viesojāmies LTV ēkā, firmas vadītāja nebija uz vietas, taču telefonsarunā atklāja, ka par telpu īri maksā apmēram 200 Ls mēnesī, kas neesot augsta cena.   
Devītajā stāvā atrodas individuālais komersants “Studija ĀKX”, kas nodarbojas ar televīzijas  skatlogu veidošanu un īrē divas telpas. Uzņēmumā strādājošie Laura un Agris mums atbild, ka telpas šajā ēkā īrē, jo tas esot daudz vienkāršāk, „nav jāpārvadā tehnika un video materiāli. Sagatavotos materiālus no šīs firmas iegādājas LTV. Agris piebilst: “Zaķusala ir lieliska vieta, jo visi zina, kur to atrast un nav problēmu ar stāvvietu.”

Šajā pašā stāvā trīs telpas īrē SIA “TV Studio AG”, kas nodarbojas ar kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu producēšana un reklāmu. Uzņēmuma grāmatvede apgalvoja - mēnesī par telpu īri LTV tiek maksāti 473 lati. Apskatot oficiālos telpu īres  izcenojumiem, summa, ko varētu prasīt par trim šī stāva lielākajām telpām ir 387,20 Ls. Ja uzņēmums īrē šis lielākās telpas, tad, pēc LTV sniegtajiem izcenojumiem, vēl gandrīz 100 Ls aiziet par elektrību.
 

Eksperiments - atsaucība neviltota

Veicām arī nelielu eksperimentu, lai noskaidrotu – vai oficiālie telpu izcenojumi tiek izmantoti arī realitātē, un kuras telpas tiešām ir iespējams dabūt. Tāpēc nolēmām piezvanīt uz LTV un izlikties par potenciālo īrnieku. Zvanot kā izdomātas IT firmas “ZeSoft” pārstāvis un interesējoties par telpām, Gunta Dzelmaņa atsaucība bija neviltota -  tiek piedāvātas dažādas telpas, un skaidrots, kādēļ ir izdevīgi īrēt telpas tieši Zaķusalas krastmalā 3. Fiktīvajai firmai bija nepieciešamas nelielas telpas, trīs cilvēkiem, līdz divdesmit kvadrātmetri. Dzelmaņa kungs piedāvāja īrēt 16m2, kas ir pieejami no 7-13 stāvam, izņemot 11.stāvu. Viņš laipni piedāvāja apskatīties telpas, bet neizradīja interesi par to, kādiem mērķiem telpas tiks izmantotas. Respektīvi, LTV ir gatavi pieņemt gandrīz jebkādu uzņēmumu, jo daudzas telpas pašlaik stāv neizmantotas. Arī nosauktā īres maksa atbilda cenrādim.

 

Par zemāku īres cenu LTV ēkai būtu īrnieku rinda

Kā iepriekš bija atzinis A. Šeibe, agrāk esot bijuši vairāk īrnieku, taču tagad mazāk, jo cenas esot augstas. To pašu iepriekš sarunās jau bija norādījuši citi LTV darbinieki sakot, ka iespējams izdevīgāk būtu, ja cenas samazinātu, īrnieku būtu vairāk. 

Nav tā, ka LTV nevēlētos savā māja redzēt īrniekus, tikai šķiet, ka viņi nav izteikuši pašu vilinošāko piedāvājumu. „Labākajās četrās ēkās Rīgā, tai skaitā Saules akmenī, noma ir 10-16 eiro kvadrātmetrā. Standarta biznesa centros, kas būvēti pēdējos piecos gados un projektēti speciāli ofisiem, noma ir 6-9 eiro kvadrātmetrā, bet padomju laika būvēs nomas līmenis ir 3 līdz 5 eiro,” par vidējām ofisu cenām pilsētā skaidroja nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” māklere Ivanda Bukava piebilstot, ka nosauktā cenas ir bez PVN,  komunālajiem, apsaimniekošanas izmaksām. Māklere arī uzskata, ka 7 eiro kvadrātmetrā, kā televīzija prasa par dažām telpām, šķiet nedaudz par dārgu, bet zemākas cenas gadījumā droši vien īrnieki labprāt izvēlētos telpas Zaķusalā vietas dēļ. “Seši eiro būtu adekvātāk, bet par četriem eiro, pieļauju, ka tur stāvētu nomnieku rinda,” saka I. Bukava. Apskatot interneta portālus, iespējams atrast birojus Rīgas centrā par tādām pašām vai nedaudz dārgākām izmaksām.

Runājot par nomas maksu, Latvijas Televīzijas Komercprojektu  daļas vadītājs Dzelmanis skaidro, ka nomas maksā esot iekļauts viss. Citur esot ļoti zema cena par kvadrātmetru, toties vēl nākot klāt apsaimniekošana, apsardze, ūdens, komunālie maksājumi. Īrniekiem LTV mājā papildus esot jāmaksā tikai par elektrību.

Kā pastāstīja G. Dzelmanis,  šādu politiku LTV piekopj, jo “te jau veca ēka, nav naudas, lai visur saliktu skaitītājus”. Protams, varot atrast lētākus variantus. Bet tagad pazeminot īres maksu, tā būšot jāmaina arī esošajiem īrniekiem. Dzelmanis runājot par lētāku īres maksu uzsver: “Neviens nevar garantēt, ka nāks klāt jauni īrnieki. Mums finansiāli izdevīgāk ir dažas tukšas telpas, nekā nomest visiem nomniekiem cenu.”

 

Neaizstājamā ēka

Neviens no ēkas darbiniekiem neapgalvo, ka mājas stāvoklis ir izcils un tāpēc, kā skaidroja mājas saimnieks, pašlaik ir plāns, ka LTV, izmantojot Eiropas Savienības fondus, jau tuvāko gadu laiku pametīs savu Zaķusalas mītni, nomainot to pret jaunākām, ērtākām un labākām telpām. Taču šobrīd tas nav iespējams. “Manuprāt, Latvijā nav tādas ēkas, kura būtu piemērota televīzijas vajadzībām,” skaidro saimnieks Arnis Šeibe, uzsverot, ka televīzijas ēkas lielākais pluss ir speciāli izbūvētās studijas, kurām nav līdzīgas visā valstī.

Tāda nu bija Latvijas televīzijas ēkas iemītnieku rūpīgāka apskate - vismaz skaidrība ir par tiem dažiem, kas neslēpjas, izmantojot tik publiski zināmu vietu kā Zaķusalas krastmala 3, viņi ir gana apmierināti ar vietu un izmaksām. Neviens, kurš ziemas pēcpusdienā pastaigājis par mazāk apdzīvotajiem stāviem, arī nevarētu vainot īrniekus, kuri savu juridisko adresi ir norādījuši šo, bet aukstās rudens un ziemas dienās tomēr izvēlas uzturēties kādā siltākā vietā. 

Ne visi slepenās LTV ēkas mājas brālības noslēpumi ir atminēti un ne visi slepeno ložu (stāvu) mītnieki ir noķerti un apzināti, bet visas labākās mistērijas nekad netiek atminētas līdz galam. Vismaz ne pirmajā stāstā!
 

 

* R.Vilūns un B.Bagrade ir Delnas rīkotās Jauno žurnālistu programmas dalībnieki.

Projektu "Parlamentārā uzraudzība un deputātu atbildīgums: interneta rīks www.deputatiuzdelnas.lv - žurnālistikas komponente" finansiāli 2011.gadā atbalstīja Sorosa fonds - Latvija Mediju programmas ietvaros. Plašāka informācija par Sorosa fonda - Latvija atbalsta virzieniem pieejama internetā www.sfl.lv

 

Deputatiuzdelnas.lv satura veidošanā tiek izmantoti Lursoft sniegtie pakalpojumi. Pateicamies par sadarbību!

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot